Skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšana no 01.09.2021

31. aug. 2021, Nav komentāru

SVARĪGI! 2021. gada 1. septembrī frizieru, manikīru, pedikīru un podologu pakalpojumu sniedzējiem beidzas pārejas periods un no šī datuma visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem ir jāvar uzrādīt derīgu Covid-19 sadarbspējīgu sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas, pārslimošanas, vai testēšanas faktu.

Frizieru, manikīru, pedikīru un podologu pakalpojumu sniedzējiem, beidzoties pārejas periodam, ir jāaizpilda precizētā Skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzēja paškontroles lapa (01.07.2021).

Lai mazinātu cilvēku pulcēšanos iekštelpās un Covid-19 izplatību sabiedrībā, ieviesti stingrāki epidemioloģiskās drošības pasākumi skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšanai.

Prasības skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem noteiktas Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Pakalpojumu sniegšanas varianti

Pakalpojuma sniedzējs var izvēlēties, kādā režīmā tas vēlas un atkarībā no darba vides tam ir iespējas sniegt pakalpojumu.

Sniedzot un saņemot pakalpojumu:

"Zaļajā" režīmā – pakalpojumu sniedzējam un saņēmējam jāvar apliecināt vakcinācijas pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 pārslimošanas faktu. Personas var nelietot mutes un deguna aizsegus, kā arī nav jāievēro drošai pakalpojumu sniegšanai noteikto telpas ierobežojumu vienam apmeklētājam un starplaiku starp pakalpojumu saņēmējiem.
"Dzeltenajā" režīmā - pakalpojumu sniedzējam un saņēmējam jāvar apliecināt vakcinācijas pret Covid-19, pēdējā pusgada laikā Covid-19 pārslimošanas vai testēšanas faktu. Pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai jāievēro drošas pakalpojumu sniegšanas prasības, t.sk. jālieto mutes un deguna aizsegs.
Individuālajā režīmā – tikai vakcinēts pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 pārslimojis pakalpojumu sniedzējs var sniegt pakalpojumu personai, kura nevar apliecināt vakcinācijas, Covid-19 pārslimošanas vai testēšanas faktu, ja pakalpojums tiek sniegts individuāli vienam klientam (atsevišķā telpā), lietojot mutes un deguna aizsegu, bet pirts un saunas gadījumā – vienai mājsaimniecībai.

Bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, var saņemt pakalpojumu "Dzeltenajā režīmā" bez sertifikātiem, taču viņu pavadošai personai ir jāspēj uzrādīt sadarbspējīgs sertifikāts.

Frizieru, podologu, manikīra un pedikīra pakalpojumu sniegšanai ir noteikts pārejas periods - līdz 2021. gada 1. septembrim pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem prasība pēc sadarbspējīga sertifikāta nav obligāta. Tādējādi ir noteikts pietiekams laiks, lai pakalpojumu sniedzēji varētu pabeigt vakcināciju pret Covid-19 vai sagatavotos rutīnas skrīningam darba vajadzībām.

Testēšanas fakta apliecināšana

Ja pakalpojuma sniedzējam/saņēmējam nav sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 pārslimošanas faktu, tad, lai apliecinātu testēšanas faktu, jāievēro sekojošais:

pakalpojumu sniedzējam – jāvar uzrādīt sadarbspējīgu testēšanas sertifikātu, kas apliecina, ka ne agrāk kā 96 stundas pirms pakalpojuma sniegšanas persona ir veikusi:
- PĶR testu, nosakot SARS CoV-2 RNS klātbūtni un tas ir negatīvs, vai
- ātrā SARS-CoV-2 antigēna testu, kas iekļauts Padomes rekomendācijās 2021/C 24/01, un tas ir negatīvs
pakalpojumu saņēmējam – jāvar uzrādīt sadarbspējīgu testēšanas sertifikātu, kas apliecina, ka persona:
- pēdējo 48 stundu laikā pirms pakalpojuma saņemšanas ir veikusi PĶR testu, nosakot SARS-CoV-2 RNS klātbūtni, un tas ir negatīvs, vai
- sešu stundu laikā pirms pakalpojuma saņemšanas ir veikusi ātrā SARS-CoV-2 antigēna testu, kas iekļauts Padomes rekomendācijās 2021/C 24/01, un tas ir negatīvs.

Drošas skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšanas prasības

Droša skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšana Covid-19 apstākļos ietver pastiprinātas prasības:

pakalpojumu sniegšanas telpu platībai un darba vietām
pakalpojumu sniedzēja atbildībai un pienākumiem
klientu apkalpošanas organizēšanai
individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu lietošanai
darba piederumiem un aprīkojumam.

Vienlaikus skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro vispārējās (horizontālās) prasības, kas noteiktas saimniecisko pakalpojumu sniedzējiem.

Pakalpojumu sniedzēju uzraudzību veic Veselības inspekcija sadarbībā ar Valsts policiju un pašvaldību policiju, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru.

Frizētavas, t.sk. manikīra un pedikīra pakalpojumi

22. sep. 2017, Nav komentāru

Lai pasargātu pakalpojumu saņēmēju veselību un pēc iespējas samazinātu iespējamo inficēšanas risku skaistumkopšanas pakalpojumu laikā, ir noteiktas higiēnas prasības frizētavām, tostarp manikīra un pedikīra pakalpojumiem – Ministru kabineta 2009. gada 27. janvāra noteikumi Nr. 71 „Noteikumi par higiēnas prasībām frizētavām” (MK noteikumi Nr. 71). Veselības inspekcija veic frizētavu un manikīra, pedikīra pakalpojumu un tiem noteikto higiēnas prasību uzraudzību un kontroli atbilstoši kārtējā gada uzraudzības programmai un noteiktajam uzraudzības biežumam, kā arī iesniegumu (sūdzību) gadījumā vai pēc citas informācijas par neatbilstošu higiēnas stāvokli.

Saskaņā ar Preču un pakalpojumu drošuma likumu, pakalpojuma sniedzēja pienākums ir sniegt tikai drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu pakalpojumu. Pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par sniegtā pakalpojuma drošumu, tādēļ, domājot par skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu pakalpojuma sniedzēja mājās vai klienta mājās, jāizvērtē, kā un vai tiks nodrošinātas noteiktās higiēnas prasības un vai pakalpojums pēc būtības atbildīs droša pakalpojuma prasībām.

MK noteikumi Nr. 71 nosaka prasības:

telpām un iekārtojumam
ūdensapgādei, kanalizācijai, apkurei, apgaismojumam, ventilācijai
darba piederumu komplektiem
dvieļu un salvešu lietošanas, savākšanas un mazgāšanas kārtību
kā arī aizliegumus apkalpot klientus ar redzamām ādas, matu vai nagu slimību pazīmēm (ja klientam nav ārsta izziņas, kas apliecina, ka slimība nav lipīga) un sniegt friziera pakalpojumus klientiem, kuriem ir galvas utu apsēstība.

Prasības darba piederumiem:

MK noteikumi Nr. 71 nosaka, ka katrā pakalpojumu sniedzēja darba vietā ir vismaz divi veicamajam darbam atbilstoši piederumu komplekti, kuros ir vismaz ķemmes, sukas, grieznes, skuvekļi un matu ruļļi, kā arī tīru dvieļu un salvešu komplekti pietiekamā daudzumā. Lietotos darba piederumus pēc katra klienta apkalpošanas tīra, mazgā un dezinficē. Instrumentus, kas var radīt ādas bojājumus (manikīra, pedikīra piederumus) sterilizē.

Ar visām MK noteikumu Nr. 71 prasībām variet iepazīties šeit.

Skaistumkopšanas salona atvēršana

24. feb. 2016, Nav komentāru

Tik ļoti ierastie un populārie skaistumkopšanas pakalpojumi salonos kā, piemēram, manikīrs, dažādas sejas, kā arī mikropigmentācijas un ausu caurduršanas procedūras līdz ar gandarījumu par patīkamo rezultātu pēc laika var atspēlēties negatīvi uz pakalpojuma saņēmēja veselību ar, piemēram, bakteriālu ādas infekciju līdz pat nopietnām saslimšanām kā B un C hepatīts, ja procedūras veicējs nav ievērojis higiēnas, dezinfekcijas un sterilizācijas prasības.

Ja attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi pieprasa Veselības inspekcijas atzinumu par skaistumkopšanas uzņēmuma gatavību darbības uzsākšanai, pēc Jūsu pieprasījuma Inspekcijas speciālisti veic objekta higiēnisko novērtēšanu ar mērķi izvērtēt telpu atbilstību paredzēto pakalpojumu īstenošanai. Minētos pakalpojumus Inspekcija sniedz arī pēc uzņēmuma īpašnieka brīvprātīga pieprasījuma gadījumos, kad ir šaubas par izvēlēto ēku (telpu) atbilstību paredzētajiem mērķiem. Par pakalpojuma saņemšanas kārtību skatīt šeit.

Lai pasargātu pakalpojumu saņēmēju veselību un pēc iespējas samazinātu iespējamo inficēšanās risku dažādu skaistumkopšanas pakalpojumu laikā, ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi.

Informāciju par izglītību personām, kas sniedz kosmētiskos pakalpojumus, t.sk. dažādas injekcijas, skatīt šeit.

Skaistumkopšanas uzņēmuma darbības laikā jāievēro higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības, kuras atbilstoši pakalpojuma darbības veidam Jūsu uzņēmumā reglamentē sekojošas normatīvo aktu prasības:

16.01.2001. MK noteikumi Nr.22 „Noteikumi par higiēnas prasībām kosmētiskajiem kabinetiem”;
27.01.2009. MK noteikumi Nr. 71 „Noteikumi par higiēnas prasībām frizētavām” (t.sk. manikīra un pedikīra pakalpojumiem);
07.09.2010. MK noteikumi Nr. 834 „Noteikumi par kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām un šo prasību uzraudzības kārtību”;
14.04.2015. MK noteikumi Nr.182 „Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem”;
19.12.2000. MK noteikumi Nr. 439 „Higiēnas prasības publiskas lietošanas pirtīm”
13.01.2009. MK noteikumi Nr. 37 „Higiēnas prasības publiskas lietošanas peldbaseiniem”;
27.11.2001. MK noteikumi Nr.494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm (obligātās veselības pārbaudes un personas medicīniskās grāmatiņas)”;
26.09.2000. MK noteikumi Nr. 330 „Vakcinācijas noteikumi” 33. punkts – darbinieki un personas, kuras sniedz manikīra un pedikīra pakalpojumus, kā arī saistītas ar tetovēšanas un ādas caurduršanas procedūrām, obligāti vakcinējami pret B hepatītu.
20.07.2010. MK noteikumi Nr. 642 „Noteikumi par profesionālo darbību ierobežojošo infekcijas slimību sarakstu”;
Preču un pakalpojumu drošuma likums;
14.02.2006. MK noteikumi Nr. 119 „Kārtība, kādā preču ražotājs, izplatītājs vai pakalpojuma sniedzējs informē attiecīgās valsts uzraudzības un kontroles iestādes par precēm vai pakalpojumiem, kuri rada risku, kas nav savienojams ar vispārējām drošuma prasībām”;
02.07.2013. MK noteikumi Nr. 354 „Kosmētikas līdzekļu būtisko prasību nodrošināšanas kārtība” (nosaka prasības gan kosmētikas līdzekļu marķējumam, gan sastāvam).

Papildus jautājumu gadījumā sazinieties ar Inspekciju pa tālruni 67081600.

Prasības solārijiem

24. feb. 2016, Nav komentāru

Lai pasargātu solāriju pakalpojumu saņēmēju veselību un samazinātu risku saslimt ar ādas vēzi, no 2010.gada 7.septembra Latvijā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas regulē solāriju sniegtos pakalpojumus un to uzraudzības kārtību (07.09.2010. MK noteikumi Nr. 834 „Noteikumi par kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām un šo prasību uzraudzības kārtību").

MK noteikumi Nr.834 nosaka prasības:

pakalpojuma sniegšanas ierobežojumiem un patērētāju informēšanai par ultravioletā (UV) starojuma radītiem riskiem veselībai;
solāriju telpām, iekārtām un aprīkojumam;
solārija personālam.

MK noteikumos Nr.834 pievērsta uzmanība ne tikai solārija iekārtas tīrīšanai un dezinfekcijai, UV lampu maiņai u.c., bet arī vecuma ierobežojumiem, kas var saņemt solārija pakalpojumu, un, jo īpaši – solārija iekārtas radītajam UV starojuma līmenim, kas saskaņā ar 20.06.2006. Eiropas Komisijas apstiprināto Patērētāju produktu Zinātniskās komitejas ziņojumu „Ultravioletā starojuma, tai skaitā solārija iekārtu, radītā bioloģiskā ietekme, kas saistīta ar veselību”, UV starojums, kas pārsniedz 0,3 W/m², ir kaitīgs veselībai. Tādēļ arī MK noteikumos Nr.834 ir noteikts, ka solārija iekārtas radītais maksimālais efektīvais UV starojuma līmenis nedrīkst pārsniegt 0,3 W/m²(šis starojuma līmenis ir pielīdzināms dabīgai pusdienlaika saulei pie ekvatora, kas ir intensīvs).

Ar visām MK noteikumu Nr.834 prasībām variet iepazīties šeit.

Solāriju pakalpojumu sniedzēju pienākumi un atbildība

Ar MK noteikumos noteikto solāriju pakalpojumu sniedzēju pienākumiem un atbildību varat iepazīties šeit.

Vai ir vecuma ierobežojumi solāriju apmeklētājiem?

Solārija pakalpojumu ir aizliegts sniegt patērētājiem, kas jaunāki par 18 gadiem, izņemot gadījumus, ja minētā persona uzrāda ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu, ka tās veselības stāvoklis ir atbilstošs pakalpojuma saņemšanai.

Cik ilgi ir derīga ārsta izziņa?

Ģimenes ārsta izziņa vai dermatologa izziņa ir derīga sešus mēnešus.

Kā solārija darbinieki varēs pārbaudīt solārija apmeklētāja vecumu?

Lai pārliecinātos par patērētāja vecumu, solārija personāls pieprasīs, lai patērētājs uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai autovadītāja apliecību. Pēc solārija personāla vai Veselības inspekcijas pieprasījuma patērētāja pienākums ir uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai autovadītāja apliecību.

Kur iespējams uzzināt par starojuma radītiem riskiem veselībai?

Pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs, lai patērētājs pirms pakalpojuma saņemšanas tiktu informēts par riskiem veselībai, kas saistīti ar UV starojuma ietekmi, un pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem. Solārija personāls pirms pakalpojuma sniegšanas izsniedz patērētājam apmeklējumu uzskaites karti, kurā norādīts patērētāja vārds, uzvārds, apmeklējuma datums un laiks, kā arī norādīta informācija par UV starojuma radītajiem riskiem veselībai un pakalpojuma saņemšanas nosacījumi. Patērētājs ir tiesīgs saņemt skaidrojumu par šādiem jautājumiem. Plašāku informāciju par solāriju, sauļošanās un ultravioletā starojuma iedarbību var skatīt šeit.

Pakalpojuma sniedzējam pakalpojuma sniegšanas vietā ir jānodrošina informācija par UV starojuma ietekmi, sauļošanās kontrindikācijām, pareiza sauļošanās režīma ieteikumiem un ādas tipiem. Informāciju izvieto tā, lai patērētājam tā būtu viegli ieraugāma un salasāma.
Solārija personālam ir pienākums novērtēt patērētāja ādas stāvokļa atbilstību pakalpojuma saņemšanai un sniegt konsultāciju par piemērotāko sauļošanās režīmu

Vai solārijā ir jālieto aizsargbrilles?

Aizsargbrilles ir domātas acu aizsardzībai pret UV starojumu, lai nerastos acu bojājumi (fotokeratīts, radzenes un varavīksnenes iekaisums, fotokonjunktivīts, acs melanoma un katarakta). Pakalpojuma sniedzējam katram solārija apmeklētājam ir jānodrošina: UV starojuma aizsargbrilles, kā arī salvetes vai citus līdzekļus kosmētikas noņemšanai. UV starojuma aizsargbrilles solārija personāls tīra un dezinficē ar atbilstošiem tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļiem pēc katras lietošanas reizes.

Prasības solāriju telpām, iekārtām un aprīkojumam

Pakalpojuma sniegšanas vietā tiek nodrošinātas vismaz šādas telpas:

uzgaidāmā telpa vai vieta patērētājam;
telpa vai norobežota vieta, kur atrodas solārija iekārta un vieta patērētāja personīgo mantu un drēbju novietošanai;
vieta telpu uzkopšanas inventāra uzglabāšanai;
telpa personāla higiēnas vajadzībām (tualete – arī klienta lietošanai).

Pakalpojuma sniedzējs nodrošina solārija iekārtas tīrīšanu un dezinfekciju pēc katras izmantošanas reizes. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina uzskaiti par pakalpojuma sniegšanas vietas telpas, iekārtas vai aprīkojuma tīrīšanu vai dezinfekciju, norādot datumu, laiku, kā arī personu, kas to tīrījusi vai dezinficējusi. Uzskaites ierakstiem par telpu, iekārtu vai aprīkojuma tīrīšanu vai dezinfekciju pēc pieprasījuma ir jābūt pieejamiem arī patērētājam.

Solārija iekārtas radītais maksimālais efektīvais UV starojuma līmenis nedrīkst pārsniegt 0,3 W/m². Solārija iekārtas radīto maksimālo efektīvo UV starojuma līmeni apliecina solārija iekārtas tehniskā dokumentācija (solārija iekārtas pase) vai lampu ražotāja izsniegta atbilstības deklarācija, vai mērījumu rezultāti. Jāatceras, ka katrai solārija iekārtai ir paredzēts maksimālais sauļošanas laiks vienam seansam, maksimālais ieteicamais seansu skaits gadā – ne vairāk kā 50 (ieskaitot arī sauļošanos dabīgajā saulē).

Kā uzzināt vai solārija iekārtas lampas ir „jaunas”?

Ne retāk kā reizi mēnesī solārija personāls veic ierakstus (elektroniski vai papīra formā) par solārija iekārtu lampu maiņu, to nolietojuma pakāpi (%), kā arī jebkurām tehniskajām pārbaudēm. Šiem datiem pēc pieprasījuma ir jābūt pieejamiem arī patērētājiem.

Solārija personālam jābūt personas medicīniskai grāmatiņai, kurā veikti ieraksti atbilstoši prasībām, kas noteiktas personām, kuru darbs ir tieši saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. Sīkāk par obligātām veselības pārbaudēm skatīt šeit.

Prasības kosmētiskajiem kabinetiem

24. feb. 2016, Nav komentāru

Higiēnas prasības kosmētiskajiem kabinetiem nosaka MK 16.01.2001. noteikumi Nr.22 “Noteikumi par higiēnas prasībām kosmētiskajiem kabinetiem”.

Noteikumi Nr.22 nosaka prasības:

telpām, telpu aprīkojumam, iekārtām un darba piederumiem
ūdensapgādei, kanalizācijai, apkurei, vēdināšanai un apgaismojumam
telpu, iekārtu un darba piederumu uzturēšanas un dezinfekcijas kārtību
prasības apkalpojošajam personālam

Saskaņā ar Noteikumu Nr.22 prasībām kosmētiskā kabineta:

darba telpā jābūt roku mazgātnei, pēc katra klienta apkalpošanas personāls rokas mazgā un dezinficē
visās telpās jānodrošina tīrību un kārtību, ģenerāltīrīšanu un dezinfekciju jāveic ne retāk kā reizi mēnesī
kosmētisko krēslu (kušeti) pārklāj ar vienreizējas lietošanas palagu vai auduma palagu. Palagu nomaina pēc katra klienta apkalpošanas
katrā darba vietā jābūt ne mazāk kā divi instrumentu komplekti. Izmantotos daudzreizējās lietošanas instrumentus (priekšmetus) pēc katra klienta apkalpošanas mazgā un dezinficē, bet instrumentus, kas var radīt ādas bojājumus, sterilizē
jābūt pirmās palīdzības aptieciņai. Ja, sniedzot pakalpojumus, tiek traumēta āda, lieto vienreizējas lietošanas sterilus materiālus un pārsējus, kā arī antiseptiskus un asiņošanu apturošus līdzekļus
apkalpojot klientus, personāls jālieto darbam piemērotu tīru apģērbu
veicot manipulācijas, kuru laikā ir iespējama saskare ar asinīm vai citiem bioloģiskajiem šķidrumiem, personāls jāizmanto vienreizējās lietošanas cimdus
klientus ar redzamām ādas, matu vai nagu slimību pazīmēm aizliegts apkalpot, ja klients neuzrāda ārsta izziņu, kas apliecina, ka slimība nav lipīga.

Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs kosmētiskā kabineta vadītājs.

Šo noteikumu izpildi kontrolē Veselības inspekcija.

Personas, kuru darbības veids ir pakalpojumu sniegšana klientiem frizētavās, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai pirms stāšanās darbā veic obligātās pirmreizējās veselības pārbaudes, bet turpmāk – periodiskās veselības pārbaudes. Sīkāku informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm skatīt šeit.

Prasības frizētavām

24. feb. 2016, Nav komentāru

Higiēnas prasības frizētavām, tostarp manikīra un pedikīra pakalpojumiem, nosaka Ministru kabineta 27.01.2009. noteikumi Nr. 71 "Noteikumi par higiēnas prasībām frizētavām".

Noteikumi Nr.71 nosaka prasības:

telpām un iekārtojumam
ūdensapgādei, kanalizācijai, apkurei, apgaismojumam, ventilācijai
darba piederumu komplektiem
dvieļu un salvešu lietošanas, savākšanas un mazgāšanas kārtību
kā arī aizliegumus apkalpot klientus ar redzamām ādas, matu vai nagu slimību pazīmēm (ja klientam nav ārsta izziņas, kas apliecina, ka slimība nav lipīga) un sniegt friziera pakalpojumus klientiem, kuriem ir galvas utu apsēstība.

Prasības darba piederumu komplektiem:

Noteikumi Nr.71 nosaka, ka katrā pakalpojumu sniedzēja darba vietā ir vismaz divi veicamajam darbam atbilstoši piederumu komplekti, kuros ir vismaz ķemmes, sukas, grieznes, skuvekļi un matu ruļļi, kā arī tīru dvieļu un salvešu komplekti pietiekamā daudzumā. Lietotos darba piederumus pēc katra klienta apkalpošanas tīra, mazgā un dezinficē. Instrumentus, kas var radīt ādas bojājumus (manikīra, pedikīra piederumus) sterilizē.

Prasības klientu apkalpošanai lietotai veļai

Saskaņā ar Noteikumu Nr.71 prasībām katra klienta apkalpošanai lieto atsevišķu tīru dvieļu un salvešu komplektu vai vienreiz lietojamos dvieļus. Lietoto veļu savāc un glabā atsevišķā maisā vai aizvākojamā tvertnē. Veļu mazgā veļas mazgātavā vai frizētavā esošajā automātiskajā veļas mazgāšanas mašīnā. Tīro veļu glabā atsevišķi, īpaši šim nolūkam paredzētā vietā.

Šo noteikumu izpildi kontrolē Veselības inspekcija.

Personas, kuru darbības veids ir pakalpojumu sniegšana klientiem frizētavās, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai pirms stāšanās darbā veic obligātās pirmreizējās veselības pārbaudes, bet turpmāk – periodiskās veselības pārbaudes. Sīkāk par obligātām veselības pārbaudēm skatīt šeit.

Prasības skaistumkopšanas pakalpojumiem

24. feb. 2016, Nav komentāru

Tik ļoti jau sabiedrībā ierastie un populārie skaistumkopšanas pasākumi salonos kā manikīra/ pedikīra un friziera apmeklējums, kā arī dažādas sejas un ķermeņa procedūras, līdz ar gandarījumu par patīkamo gala rezultātu, pēc laika var atspēlēties negatīvi uz pakalpojuma saņēmēja veselību ar, piemēram, nelielu bakteriālu ādas infekciju līdz pat nopietnām saslimšanām kā B un C hepatīts, ja procedūras veicējs nav ievērojis higiēnas un dezinfekcijas prasības.

Lai pasargātu pakalpojumu saņēmēju veselību un pēc iespējas samazinātu iespējamo inficēšanas risku skaistumkopšanas pakalpojumu laikā, ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi:

16.01.2001. MK noteikumi Nr.22 „Noteikumi par higiēnas prasībām kosmētiskajiem kabinetiem”, kas nosaka higiēnas prasības kosmētiskajiem kabinetiem, saloniem un citiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuros sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus, izmantojot fiziskās, fizikālās un ķīmiskās metodes;
27.01.2009. MK noteikumi Nr.71„Noteikumi par higiēnas prasībām frizētavām”, kas nosaka higiēnas prasības frizētavām, t.sk. manikīra un pedikīra pakalpojumiem.

Gan MK noteikumos Nr.22, gan MK noteikumos Nr.71 ir noteiktas sekojošas prasības:

telpām un iekārtojumam;
ūdensapgādei un kanalizācijai;
darba piederumiem, to tīrīšanai, dezinfekcijai un sterilizācijai;
dvieļu un salvešu lietošanas, savākšanas un mazgāšanai;
aizliegumus apkalpot klientus ar redzamām ādas, matu vai nagu slimību pazīmēm (ja klientam nav ārsta izziņas, kas apliecina, ka slimība nav lipīga).

Personas, kuru darbības veids ir pakalpojumu sniegšana klientiem frizētavās un kosmētiskajos kabinetos, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai pirms stāšanās darbā veic obligātās pirmreizējās veselības pārbaudes, bet turpmāk – periodiskās veselības pārbaudes. Sīkāk par obligātām veselības pārbaudēm skatīt šeit.

Prasības skaistumkopšanas saloniem

24. feb. 2016, Nav komentāru

Skaistumkopšanas salonam ir nepieciešams atzinums par objekta gatavību darbības uzsākšanai, ja to pieprasa pašvaldības saistošie noteikumi.

Lai saņemtu atzinumu jāiesniedz šādi dokumenti:

Pieteikums (jāuzraksta Veselības inspekcijā, Klijānu ielā 7, Rīgā, LV-1012, 6. stāvā, 609.kabinetā).
Firmas vai SIA reģistrācijas apliecības kopija.
Inventarizācijas plāns.
Telpu nomas līgums vai īpašuma apliecinošie dokumenti.
Paredzētās darbības īss apraksts.

Objekta higiēniskās novērtēšanas mērķis – izvērtēt telpu atbilstību paredzēto pakalpojumu īstenošanai. Atzinums tiek sniegts bez maksas.

Ja Jums ir radušies papildus jautājumi, esat aicināta zvanīt uz Veselības inspekcijas Rīgas reģiona higiēnas novērtēšanas un monitoringa nodaļas klientu pieņemšanai tālruni: 67317787.

Savukārt skaistumkopšanas salona darbības laikā jāievēro higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības, kuras Jūsu jautājuma kontekstā reglamentē šādu LR normatīvo aktu prasības:

Epidemioloģiskās drošības likums;
19.12.2000. MK noteikumi Nr. 439 "Higiēnas prasības publiskas lietošanas pirtīm" (ja skaistumkopšanas salonā ir pirts);
16.01.2001. MK noteikumi Nr. 22 "Noteikumi par higiēnas prasībām kosmētiskajiem kabinetiem" (nosaka higiēnas prasības kosmētiskajiem kabinetiem, saloniem un citiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuros sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus, izmantojot fiziskās, fizikālās un ķīmiskās metodes);
27.11.2001. MK noteikumi Nr. 494 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm" - personām, kuras sniedz pakalpojumus klientiem, pirmreizējā un periodiskā veselības pārbaudē reizi gadā jāveic rentgenoloģiska izmeklēšana un vispārēja izmeklēšana;
26.09.2000. MK noteikumi Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi" 33.punkts - darbinieki un personas, kuras sniedz manikīra un pedikīra pakalpojumus, kā arī saistītas ar tetovēšanas un ādas caurduršanas procedūrām, obligāti vakcinējami pret B hepatītu.
13.01.2009. MK noteikumi Nr. 37 "Higiēnas prasībām publiskas lietošanas peldbaseiniem" (ja skaistumkopšanas salonā ir peldbaseins);
27.01.2009. MK noteikumi Nr. 71 "Noteikumi par higiēnas prasībām frizētavām" (jāievēro, sniedzot pedikīra un manikīra pakalpojumus);
20.07.2010. MK noteikumi Nr. 642 'Noteikumi par profesionālo darbību ierobežojošo infekcijas slimību sarakstu";
Preču un pakalpojumu drošuma likums;
01.02.2005. MK noteikumi Nr. 96 "Kārtība, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, kā arī rīkojas ar tiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes";
14.02.2006. MK noteikumi Nr. 119 "Kārtība, kādā preču ražotājs, izplatītājs vai pakalpojuma sniedzējs informē attiecīgās valsts uzraudzības un kontroles iestādes par precēm vai pakalpojumiem, kuri rada risku, kas nav savienojams ar vispārējām drošuma prasībām";
Patērētāju tiesību aizsardzības likums;
Likums "Par atbilstības novērtēšanu";
20.04.2004. MK noteikumi Nr. 354 "Noteikumi par būtiskajām prasībām kosmētikas līdzekļiem un to uzraudzības kārtību" (nosaka prasības gan kosmētikas līdzekļu marķējumam, gan sastāvam).

Paziņošana par skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniegšanu!

24. feb. 2016, Nav komentāru

Veselības inspekcija (turpmāk – Inspekcija) vērš uzmanību, ka Ministru kabinetā 2015. gada 8. decembrī ir pieņemti un ar 2016. gada 1. janvāri spēkā stājās noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji Inspekcijai paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu.

Skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzība ir īpaši svarīga, ņemot vērā, ka šie pakalpojumi ir saistīti ar paaugstinātu infekcijas slimību izplatīšanas risku, un higiēnas prasību neievērošana, var būt viens no galvenajiem iemesliem dažādu infekcijas slimību izplatīšanai.

Pakalpojumu sniedzējam jāapliecina darbinieku izglītības atbilstību prasībām, ja tādas ir noteiktas higiēnas jomu regulējošos normatīvajos aktos (piemēram, solārija pakalpojumu, tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniedzējiem) un sniegto pakalpojumu atbilstību regulējošo normatīvo aktu noteiktajām higiēnas prasībām.

Līdz ar paziņošanu par pakalpojuma uzsākšanu Inspekcijas mājaslapā www.vi.gov.lv (pēc 2016. gada 1. marta) būs pieejama informācija par skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri paziņojuši par savu darbību, kā arī nākotnē par tiem, kuriem konstatēti pārkāpumi un kuru darbība uz laiku ir apturēta. Pamatojoties uz šo informāciju, iedzīvotājiem būs iespēja izvēlēties veselībai drošus pakalpojumus.

Vēršam uzmanību, ka par savu darbību jāpaziņo ne tikai 2016. gadā no jauna izveidotajiem skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem, bet arī jau esošiem pakalpojumu sniedzējiem, kas savu darbību ir uzsākuši līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, iesniedzot Inspekcijā iesniegumu līdz 2016. gada 1. martam.